Jūnija izskaņā Rīgā norisinājās jau 5. Pasaules latviešu zinātnieku kongress «Zinātne Latvijai», kurā kopā sanāca vairāk nekā 1300 dalībnieku, tostarp arī projekta «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» pārstāvji, lai diskutētu par zinātnes nākotni un jauno tehnoloģiju izaicinājumiem, kā arī – lai klātesošajiem demonstrētu tehnoloģijas, pie kuru pilnveides projekta ietvaros tiek strādāts.
Šī gada kongresa trīs centrālie temati bija zinātnes ietekme, zaļā pārveide un digitālā transformācija, lai, kā uzskata kongresa organizatori, “uzsvērtu zinātnes pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos”.
Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) direktors Andris Anspoks, kurš ir projekta «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» vadītājs, piedalījās plenārsesijā «Industrija 5.0 un Sabiedrība 5.0», lai ar citiem zinātniekiem un nozares ekspertiem pārrunātu zinātnes un industrijas savstarpējo sadarbību un lielākos izaicinājumus. A. Anspoks paneļdiskusijā pauda viedokli, ka būtiska ir ne vien sadarbība starp zinātni un industriju, bet arī starp cilvēku un tehnoloģijām, turklāt paturot prātā, ka svarīgi ir savā starpā sarunāties.
“Jebkurā nozarē – zinātnē vai industrijā – speciālisti, lai saglabātu savu kompetenci, bieži vien pārzina vienu konkrētu tēmu. Kas nozīmē, ka, lai paveiktu ko lielu, nepieciešams sadarboties ar citiem. Kopā mēs varam izdarīt daudz. Sadarbība starp zinātni un industriju ir vienmēr aktuāla tēma. Tāpēc vajadzīgi šādi kongresi – lai mēs varētu satikties un sarunāties,” uzsvēra A. Anspoks.
Paralēli paneļdiskusijām, stendu referātu prezentācijām un neformālām sarunām pie kafijas, klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar dažādām Latvijā izstrādātām zinātnes tehnoloģijām. Projektu «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» Zinātnes kongresā pārstāvēja Uldis Rogulis ar komandu, kongresā demonstrējot optiskās temperatūras sensora maketu, kas ir jauns materiāls optiskai temperatūras reģistrācijai temperatūrās līdz 800°C, izmantojot optiskās šķiedras. Savukārt Ilze Baumgarte klātesošos iepazīstināja ar mikrofluidikas iekārtu, ar kuru ir iespējams fizioloģiski tuvāk atkārtot cilvēka orgānu audu struktūru un dažas no funkcijas funkcijām laboratorijas apstākļos miniatūrā mērogā.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, projekta “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma” (VPP-EM-FOTONIKA-2022/1-0001) ietvaros.
Šī gada kongresa trīs centrālie temati bija zinātnes ietekme, zaļā pārveide un digitālā transformācija, lai, kā uzskata kongresa organizatori, “uzsvērtu zinātnes pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos”.
Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) direktors Andris Anspoks, kurš ir projekta «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» vadītājs, piedalījās plenārsesijā «Industrija 5.0 un Sabiedrība 5.0», lai ar citiem zinātniekiem un nozares ekspertiem pārrunātu zinātnes un industrijas savstarpējo sadarbību un lielākos izaicinājumus. A. Anspoks paneļdiskusijā pauda viedokli, ka būtiska ir ne vien sadarbība starp zinātni un industriju, bet arī starp cilvēku un tehnoloģijām, turklāt paturot prātā, ka svarīgi ir savā starpā sarunāties.
“Jebkurā nozarē – zinātnē vai industrijā – speciālisti, lai saglabātu savu kompetenci, bieži vien pārzina vienu konkrētu tēmu. Kas nozīmē, ka, lai paveiktu ko lielu, nepieciešams sadarboties ar citiem. Kopā mēs varam izdarīt daudz. Sadarbība starp zinātni un industriju ir vienmēr aktuāla tēma. Tāpēc vajadzīgi šādi kongresi – lai mēs varētu satikties un sarunāties,” uzsvēra A. Anspoks.
Paralēli paneļdiskusijām, stendu referātu prezentācijām un neformālām sarunām pie kafijas, klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar dažādām Latvijā izstrādātām zinātnes tehnoloģijām. Projektu «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» Zinātnes kongresā pārstāvēja Uldis Rogulis ar komandu, kongresā demonstrējot optiskās temperatūras sensora maketu, kas ir jauns materiāls optiskai temperatūras reģistrācijai temperatūrās līdz 800°C, izmantojot optiskās šķiedras. Savukārt Ilze Baumgarte klātesošos iepazīstināja ar mikrofluidikas iekārtu, ar kuru ir iespējams fizioloģiski tuvāk atkārtot cilvēka orgānu audu struktūru un dažas no funkcijas funkcijām laboratorijas apstākļos miniatūrā mērogā.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, projekta “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma” (VPP-EM-FOTONIKA-2022/1-0001) ietvaros.
